Pauls Irbins – domas un pārdomas

Ekoloģija, Ekonomika, Enerģētika, Pārvalde, Inovācijas

Cīnīties PRET vai PAR? Septembris 1, 2014

Filed under: Bez tēmas — irbins @ 8:27 pēcpusdienā

Ukrainas kara kontekstā arvien skaļāk runā par Aizsardzības budžeta palielināšanu, lai aizsargātos PRET iespējamo agresiju. Taču, lai saprastu kas ir mūsu ienaidnieks un PRET ko vajag cīnīties, vispirms vajadzētu saprast PAR ko esam gatavi cīnīties.

 

Ukrainā notiek karš un arvien vairāk dzirdami aicinājumi gatavoties cīņai pret Krievijas agresoru arī Latvijā. Mūs vēsture ir sarežģīta – vienreiz savu neatkarību jau atdevām bez cīņas. Taču man neliek mieru jautājumus – PAR ko ir vērts cīnīties, nev PRET ko?

 

PAR neatkarību? Es teiktu, ka pašlaik tā ir ļoti ierobežota – ekonomikas asinsrite jeb banku sistēma strādā zviedru interesēs, monetārā politika strādā Eiropas Lielvalstu interesēs, ekonomikas attīstību ierobežo Eiropas regulas un pabalstu politika; veselības aprūpe darbojas globālo korporāciju interesēs. Bet es nesūdzos – paši mēs šaudu sistēmu izveidojām, paši varam mainīt.

 

Vai neatkarība var būt pašmērķi? Eiropas federalizācijas scenārijā politiskā neatkarība tiktu sašaurināta līdz minimumam. Man personīgi pret to pat nebūtu iebildumu, bet paceļas jautājums – ja mēs plānojam palielināt aizsardzības budžetus, lai aizsargātos PRET potenciāliem draudiem no Krievijas, PAR ko mēs cīnisimies?

 

PAR ko es cīnītos? Pirmām kārtām es esmu lepns par savu tautu un tās vēsturi. Esmu lepns, ka cauri gadu tūkstošiem esam cīnījusies PAR savu dzīvesveidu – valodu, dziesmām, dabas ritiem. Un tā ir mūsu svarīgākā vērtība PAR ko esmu gatavs cīnīties. Gadu simtiem bijām pakļauti svešām varām, bet tomēr saglabājām savu identitāti. Cilvēki, valoda un kultūra ir mūsu svarīgākās vērtības.

 

Ieguldīt aizsardzībā vajag un padoties bez cīņas nevaram, bet varbūt svarīgāk par jaunām (no ASV iepirktām) raķešu sistēmām (kuras var šā vai tā iznīcināt), būtu ieguldīt jauniešu fiziskajā un morālajā sagatavotībā. Varbūt aizsardzības budžetu var izmantot jauniešu/studentu vasaras nometņu organizēšanā, kur puiši un meitenes ne tikai apgūtu svarīgākās aizsardzības iemaņas bet arī mācītos komunicēt – dziedāt, dejot, meņģēties un brūtēties. Tādas nometnes perspektīvā ne tikai uzlabotu demogrāfisko situāciju un integrāciju, bet arī parādītu tiem, kas vēlētos atņemt mums valodu un kultūru, ka esam gudri un vienoti savās vērtībās.

 

Varbūt tā vietā, lai iepirktu pretgaisa raķetes no ārvalstīm, būtu vērts pasūtīt RTU studentiem un zinātniekiem izstrādāt analogus? Pie mūsdienu tehnoloģijām tā vairs nav “raķeszinātne”. Tāds ieguldījums attīstītu gan izglītību, gan ekonomiku. Varbūt TV realitātes šovu vietā jāatbalsts patriotisku mākslās filmu veidošanu par mūsu vēsturi.

 

Tās ir tikai dažas idejas. Ieteikumi? Ierosinājumi?

par_pret

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Advertisements
 

Par Mērķiem un Reformām… marts 22, 2012

Filed under: Bez tēmas — irbins @ 3:09 pēcpusdienā

Atkal un atkal – visu cieņu mūsu izglītības ministram par uzsāktām reformām izglītības sistēmā… Un tomēr vēlos vēlreiz uzsvērt, ka svarīgāk ir runāt par mērķiem un tikai tad par konkrētām reformām…

Kāpēc? Pamodelēsim – kas notiktu, ja pēkšņi kādi zaļi, sarkani vai pelēki spēki sašūpo esošo valdību un Roberts paliek bez portfeļa. Visticamāk tiks iecelts kārtējais “apsaimniekotājs”, kas domās par to kā pareizi iztērēt budžeta līdzekļus neiedziļinoties saturā. Uzsāktās reformas ir ļoti viegli atcelt vai atlikt, atrodot ļoti labus un loģiskus pamatojumus.

Ko darīt, lai reformas neapstātos mainoties ministriem? Mums ir jāvienojas par izglītības sistēmas mērķiem jeb kvalitatīviem rādītājiem. Pašlaik mums ir tikai 1(viens) izglītības likumā noteiktais kvalitātes rādītājs – skolēnu vidējās sekmes. Bet tādi var būt vairāki. Ja Ministrs spētu panākt izmaiņas Izglītības likumā, papildinot to ar vismaz vēl 1(vienu) kvalitatīvo rādītāju, tad izmaiņas sistēmā būtu ilgtspējīgākas nekā 20 iesāktas un nepabeigtas reformas…

Kā? Uztaisam aptauju starp skolēniem, skolotājiem, vecākiem. Piedāvājam pāris vienkāršus jautājumus. Apkopojam rezultātus. Sagatavojam nepieciešamās izmaiņas likumā. Iesniedzam Saeimā… To visu var izdarīt ātri un operatīvi 2-3 mēnešu laikā. Un nevajag diskutēt uzreiz par 10 kvalitatīviem rādītājiem. Izdiskutējam 1-2. Tas būs ātrāk un efektīvāk.

Bet kas svarīgākais, neviens politiķis nevarēs apšaubīt likuma izmaiņas, ja izmaiņas būs akceptējušas plašas vecāku, skolotāju masas.

Ja IZM nav administratīvās un finansu kapacitātes, mēs (Biedrības Vidzemes inovāciju un uzņēmējdarbības centrs) varam piedāvāt savus resursus.

Kam ir laiks un iespēja, izteikt savu viedokli par IZM mērķiem šeit: http://goo.gl/P7NYw

Pauls Irbins

 

Sākam Industriālo Revolūciju! janvāris 23, 2012

Filed under: Bez tēmas — irbins @ 8:42 priekšpusdienā

Latvija, protams, ir paraugs visai Eiropai kā sakārtot savas iekšējās finanses. Tomēr realitāte  joprojām ir skarba – cilvēki turpina aizbraukt, dzimstība krītas, bezdarbs lielākais Eiropā.

IKP pieaug, tomēr esošie tempi nav pietiekošo, lai apstādinātu aizbraucējus, segtu sociālās garantijas un veicinātu dzimstību. Lai apstādinātu lejupejošo līkni, Latvijai ir jāizvirza ambiciozs mērķis – sasniegt Eiropas attīstīto valstu labklājības līmeni nākamo 20 gadu laikā. Pretējā gadījumā sekas var būt „letālas” visai nācijai…

Latvijai nepieciešam industriālā revolūcija. Ekonomikas Ministrs runā un runā par industriālās politikas nepieciešamību, bet  konkrēti industrializācijas projekti pagaidām nav dzirdēti.

Tādēļ uzņēmos veikt pavisam vienkāršus aprēķinus – kāds būtu ekonomiskais efekts, ja Valsts aizņemtos un ieguldītu (man tuvā un pazīstamā) atjaunojamās enerģētikas sektorā – granulu apkures sistēmās, uzstādot slimnīcās, skolās, kultūras namos un citur, kur apkurei tiek izmantota gāze.

Secinājumi sekojoši:

  1. Gāzes imports samazinātos par ~12,7 Mio Ls gadā, kas paliktu ekonomikā un nodokļos (PVN, soc, IIN, UIN) viena gada laikā atgrieztos ~5,5 Mio Ls.
  2. Ieguldījums (10 Mio Ls) ražošanā viena gada laikā nodokļos ienestu ~ 5 Mio Ls.
  3. Gada laikā nodokļos no šāda projekta valsts iegūtu ~10,5 Mio Ls, kas būtu ar uzviju, lai nosegtu aizdevumu.
  4. Pēc parāda atdošanas, būtu jaunas darbavietas, lielāki nodokļu ienākumi, mazāks budžeta deficīts, vēl lielāka uzticamība starptautiskajos tirgos (lai realizētu jaunus industrializācijas projektus).

Varbūt pietiek tikai runāt par industriālo politiku, bet jāķeras pie konkrētiem projektiem? Droši vien atjaunojamās enerģētikas nozare nav vienīgā, kur būtu līdzīgs efekts…

Ja jau Latvija ir atguvusi starptautisko finanšu tirgu uzticamību, tad to vajadzētu izmantot, lai celtu valsts labklājību. Kas ir svarīgāk – iekļauties Eiro ieviešanas kritērijos jeb veicināt ekonomisko izaugsmi un glābt valsti no nabadzības?

 

Valdi? Daniel? Andri? Uldi?

———————————————–

Būšu arī pateicīgs, ja citi zinoši ekkonomisti izvērtēs manus aprēķinus, kas balstās uz sekojošiem bāzes pieņēmumiem:

  1. 2010.gadā importa pārsvars pār eksportu bija ~25%, kas nozīmē, ka no katra nopelnītā lata ~25% iziet ārpus valsts.
  2. Nauda, kas ieplūst sistēmā, nonāk pie cilvēkiem (strādniekiem, vadītājiem, īpašniekiem), kas saņemto naudu tērē pērkot preces un pakalpojumus, kas, savukārt, ir ienākums citiem uzņēmumiem.
  3. Balstoties uz savu pieredzi, konsultējot un apmācot ražošanas un tirdzniecības uzņēmumus, pieņēmu, ka nauda, kas nonāk pie uzņēmuma par pārdotām precēm un sniegtiem pakalpojumiem, sadalās – 40% algās, 50% ārpakalpojumos (t.sk. izejmateriālos), 10% peļņā.
  4. Naudas aprite valstī ir ~ 3 reizes (arī balstoties uz savu uzņēmēja un konsultanta pieredzi, publiskus datus atrast neuzdevās).
  5. Ekonomiskais efekts rēķināts, pieņemot, ka valsts pilnībā sedz apkures sistēmas iegādes izmaksas. Dzīvē iestādēm varētu prasīt arī 20-30% līdzfinansējumu. Tad ekonomiskais efekts būtu vēl lielāks.
  6. Netiek ņemta vērā ēnu ekonomika, bet nauda tik un tā (tikai vēlāk) atgriežas nodokļos, jo cilvēki, kas saņēmuši algu aploksnēs iet un to tērē.

Pielikumā ir detalizēti aprēķini. Esmu gatavs uzklausīt jebkuru ieteikumu un konstruktīvu kritiku.

Pielikums: XLS tabula: Nodokļu ienākumu aprēķins no Investīcijām

 

Diskusiju: par vispārējās izglītības mērķiem janvāris 5, 2012

Filed under: Izglītība,Pārvalde — irbins @ 9:21 pēcpusdienā

Liels prieks, ka pateicoties mūsu pašreizējam Izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, mēs beidzot sākam runāt par izglītības saturu, nevis formu vai tehnisko nodrošinājumu. Tomēr uzskatu, ka pietrūkst viena ļoti nozīmīga diskusijas sastāvdaļa – vienošanās par sistēmiskiem mērķiem, un kas būtiskākais – par mērījumiem  jeb kritērijiem pēc kā noteikt mērķa izpildi (kvantitatīvi vai kvalitatīvi).

Menedžmenta teorija par šo jautājumu runā ļoti skaidri – lai kāda būtu organizācija, mērķa funkcija palīdz katram sistēmas elementam (skolotājam, skolēnam, vecākam, ierēdnim, ministram) izvērtēt vai vecamās aktivitātes, izmaiņas, uzlabojumi nāks sistēmai par labu vai nē. Nevēlos analizēt mūsu pašreizējos izglītības sistēmas mērķus un atbilstošos kritērijus jeb kvalitātīvos rādītājus, bet aicinu paskatīties uz mūsu vispārējās izglītības sistēmu no malas – kā valsts pilsoņiem, kas maksā nodoļus un par ieguldīto naudu sagaida konkrētus rezultātus. Līdzīgi kā no policistiem – drošību, no tiesas – taisnību, no dakteriem – veslību, utt.

 

Jautājums ko mēs varētu uzdot – kāpēc mums kā sabiedrībai nepieciešama izglītība? Kādas zināšanas, iemaņas, vērtības būtu jāaudzina, lai nodrošinātu valsts un nācijas attīstību atbilstoši šodienas un nākotnes izaicinājumiem?

No pieredzes, strādājot ar uzņēmumiem dažādās pasaules valstīs, varu paredzēt ilgas un sāpīgas diskusijas par satura jautājumiem, ja nespēsim vienoties par mērķiem. Savukārt, ja spēsim nodefinēt vismaz nozīmīgākos mērķus, būs vieglāk izvērtēt un salīdzināt dažādos satura pilnveidošanas priekšlikumus. Tad mēs nevis strīdēsimies, aizstāvot katrs savu priekšlikumu, bet kopīgi meklēsim efektīvākos un vienkāršākos risinājumus.

Lai uzsāktu diskusiju, piedāvāju savu redzējumu par mērķiem un tiem atbilstošiem mērījumiem:

Mērķis Mērījumi Īss paskaidrojums
Atraisīt iekšējos talantus 1) bērni spēj paši nodefinēt un pamatot savas stiprās puses; 2) skolēnu skaits, kas beidzot vidusskolu ir pārliecināti par nākotnes profesijas izvēli Katram cilvēkam ir savas unikālās īpašības un talanti. Cilvēki, kas atklājuši savu iekšējo degsmi, spēs sasniegt dzīvē vairāk un jutīsies gandarītāki ar dzīvi, darot to kas patīk un padodas. (Anglijas izglītības revolucionārs Sir Ken Robinson)
Mācīt mācīties 1) bērnu skaits, kam patīk mācīties; 2) vielas apgūšanas ātrums Cilvēkam jāmācās visu mūžu. Lai bērns vēlētos mācīties, mācību procesam ir jābūt interesantam (atsauce uz Somijas piemēru) Pasaule mainās tik strauji, ka visu iemācīties nav iespējams. Tādēļ efektīvāk ir apgūt mācīšanās iemaņas, kas ļautu  apgūt dzīvei nepiecišamās zināšanas ātri un efektīvi (Sociālā kampaņa Anglijā)
Mācīt padarīt darbu uz „teicami” 1) Bērnu skaits, kas spēj apgūt zināšanas uz „teicami” Izcilība nepieciešama katrā darba vietā, sākot no apkopēja līdz prezidentam. Atļaujot bērnam saņemt vidēju atzīmi, mēs iemācam, ka jebkuru darbu var padarīt “vidēji”. Mācīšanās notiek no vienkāšas vielas uz sarežģītāku. Iemācoties vienkāršu vielu uz „vidēji”, sarežģītu vielu apgūt būs uz „teicami” būs gandrīz neiespējami (BBC par Somijas izglītības mērķiem)
Kļūt par atbildīgu un sociāli aktīvu (proaktīvu) pilsoni 1) Sportam (tautasdejām) veltītais laiks mācību procesā; 2) Sabiedriskajām (kolektīvām) aktivitātēm veltītais laiks Lai kļūtu par atbildīgu pilsoni, bērnam ir jāmācās rūpēties par vispirms par savi. Sports (tautasdejas) attīsta neatlaidību, spēju strādāt komandā, māku komunicēt. Piedaloties sabiedriskās aktivitātēs (projektos, talkās, akcijās) bērns iegūst plašāku priekšstatu par valstij un sabiedrībai aktuālām problēmām.
Pašnovērtēšanas iemaņu attīstība skolēnam ir priekšstats par iespējamo profesiju, ir hobiji, intereses. Apzinās savas stipras puses, talantus

Ja nav laika komentāriem, varat sniegt savu viedokli balsojot:


 

Mazāk ir vairāk? janvāris 2, 2012

Filed under: Ekonomika,Pārvalde — irbins @ 2:40 pēcpusdienā

Neesmu Nobela prēmijas laureāts ekonomikā, bet neliek mierā mans LU iegūtais maģistra grāds ekonomikā, kas jau kuro reizi dzird mūsu Premjerministru (PM), Finanšu Ministru (FM) un Latvijas Bankas (LB) vadību apgalvojot, ka “Mazāk ir Vairāk”. Patiesībā arī mana skolā apgūtā loģiskā domāšana neliek mieru, jo “mazāk ir vairāk” neskan diezgan loģiski. Tādēļ vēlos uzdo pāris laikam jau “neloģiskus” jautājumus mūsu Valsts gaišākajiem prātiem:

1) Ja “mazāk ir vairāk”, tad kāpēc mēs negriežam VĒL vairāk? Nogriežam algas policistiem, ārstiem, pedagogiem un tad ekonomika attīstīsies vēl straujāk! Mums taču joprojām ir samērā liels budžeta deficēts un arī milzīgi parādi, kurus vajadzēs atdot…

2) Ja “mazāk ir vairāk”, tad kāpēc mēs aizņemamies lai ieguldītu naudu “AirBaltic”? Un ja ieguldījumi šajā uzņēmumā nesīs atpakaļ nodokļu ieņēmumus, tad kāpēc mēs nevaram aizņemties vēl naudu, lai uzbūvētu (piemēram) cukurfabrikas vai ieguldītu naudu valsts bankās, kas varētu finansēt vietējos ražotājus, lai nestu vēl vairāk nodokļu ienākumus?

3) Ja “mazāk ir vairāk”, tad kāpēc Latvijas ekonomikas izaugsme ir zemāka nekā Igaunijai un Lietuvai? Mēs taču griezām VAIRĀK nekā kaimiņi?

4) Ja ar “mazāk ir vairāk” mēs jau esam pārvarējuši krīzi, tad kāpēc jau 3 mēnesi pēc kārtas valstī samazinās nodarbināto cilvēku skaits (Skatīt atsauci)? Un kāpēc turpina pieaugt no Latvijas aizbraukušo cilvēku skaits (skatīt atsauci)?

5) Ja “mazāk ir vairāk”, tad kāpēc tik industriāli attīstīta valsts kā Japāna pēc lielās krīzes (Zemestrīce), nevis sāka samazināt budžeta izdevumus, bet iepludināja finanšu sektorā rekordlielu naudas apjomu – 120 miljardus dolāru (skatīt atsauci)?

Būšu pateicīgs ja sniegsiet atbildes vienkāršā valodā, lai arī citi “daudzmaz” (ekonomikā) izglītoti cilvēki varētu saprast “mazāk ir vairāk” loģiku.

Cerot uz atsaucību,

Pauls Irbins

 

Pārmaiņas vispārējā izglītībā Decembris 29, 2011

Filed under: Bez tēmas — irbins @ 3:01 pēcpusdienā

Atsaucoties uz Izglītības un zinātnes ministra Dr.Roberta Ķīļa aicinājumu par ieteikumiem izglītības satura pilnveidošanai, vēlos izteikt vienu metodisku priekšlikumu.

Metodika. Katrai sistēmai ir sava mērķa funkcija. Izejot no sistēmas mērķa, iespējams noteikt kādas aktivitātes palīdz sistēmai virzīties mērķa virzienā un kādas traucē. Katram mērķim ir jābūt savam mērījumam, pēc kā sistēma var izvērtēt mērķa sasniegšanas apjomu, jeb iegūt atgiezenisko saiti. Lai sistēma maksimāli pašorganizētos, sistēmas elementiem (skolotājiem, direktoriem) attalgojumu var noteikt atbilstošu mērķu izpildījumam, jeb kvalitātes standartiem.

Pašreizējā situācija. Ir prieks redzēt daudz kvalitātīvu ideju par satura pilnveidošanu (http://goo.gl/ok9Td), taču idejas bez skaidri definētiem kopējās sistēmas mērķiem, būs grūti izvērtēt un prioritizēt, vēl jo vairāk ierobežota budžeta apstākļos. Mūsu Izglītības likumā (http://goo.gl/pjmR) ir skaisti definēti izglītības sistēmas mērķi, bet šiem mērķiem nav noteikti mērījumi. Tādus arī neatradu Izglītības kvalitātes valsts dienesta mājas lapā. (Labojiet, ja man nav taisnība) Ja pareizi saprotu, tad pārsvarā izglītības kvalitāti mēs mēram pēc vidējām atzīmēm. Vai tas ir labākais vērtēšanas kritērijs? Vai skolnieks, kas iegūst atzīmi “5” mācoties kādu vielu, būs spējīgs dabūt labāku atzīmi mācoties vēl sarežģītāku vielu? Vai mums kā sabiedrībai ir pieņemami, ka bērni iemācās izdarīt darbu uz “6”? Vai mēs gribētu, lai mums māju būvē celtnieks, kuram vidējā atzīme bija “apmierinoši”? Jautājumu par šo jomu varētu būt vēl un vēl..

Ieteikums. Pirms izvērtēt priekšlikumus satura pilnveidošanai, uzskāt sabiedrībā (starp izglītības profesionāļiem) diskusiju par to, ko mēs kā sabiedrība vēlamies no (vispārējās) izglītības sistēmas. Pēc kādiem kritērijiem mēs vēlamies izvērtēt izglītības “rezultātus”. Tikpat labi tā varētu būt aptauja internetā, kur visi ieinteresētie vecāki, pedagogi, paši skolēni varētu izteikt savu viedokli…

Man pieredze. Ikdienā vadu Latvijā lielāko bērnu zinātnes centru “Z(in)oo“, kas veidots, lai atraisītu bērnos dabisko zinātkāri un iekšējos talantus, kā arī veicinātu bērnu interesi par dabaszinātnēm un mācīšanos mūža garumā. Mēs darbojamies tikai no Septembra, bet jau tagad vairāk nekā 3000 apmekētāju ir novērtējuši cik svarīgi ir veidot mācību procesu interesantu un interaktīvu. Tādēļ no savas puses ieteiktu padomāt par sekojošiem izglītības mērķiem (un atbilstošiem kvalitātes rādītājiem):

1) Skolēniem patīk mācīties (procentuālais skolēnu skaits, kas saka ka viņiem patīk apmeklēt skolu)

2) Skolēni iemācās padarīt darbu uz “teicami” (procentuālais skolēnu skaits, kas saņēmis atzīmi “teicami”)

3) Attīstīt iekšējos talantus (% procentuālais skolēnu skaits, kas var skaidri definēt savas unikālās īpašības vai nākotnes profesiju)

Izglītības mērķu saraksts varētu būt arī garāks. Tieši tādēļ nepieciešama kvalitātīva diskusija par šo jautājumu. Ņemot vērā, ka neesmu pēc izglītības pedagogs, būšu pateicīgs par kvalitātīvu kritiku un ieteikumiem.

Pauls

 

Likumprojekts “Par atbildību” v0.1 jūnijs 10, 2011

Filed under: Pārvalde — irbins @ 11:48 priekšpusdienā
Tags: , , , ,

Kopsavilkums: Valsts darbiniekiem atalgojumu jānosaka atkarībā no iedzīvotāju vidējā ienākuma. Lai to nodrošinātu ir izstrādāts likumprojekts, kurā atrunāti principi un instrumenti.

.

Mūsu valstī jau no atjaunošanas sākuma iesakņojusies viena nopietna problēma – partiju pārstāvju iecelšana ienesīgos amatos. Kāpēc tā ir problēma? Es redzu vairākus iemeslus:

  1. Politika kļūst par biznesu, kur svarīgi iekļūt labos amatos, lai varētu pelnīt uz nodokļu maksātāju naudu, nedomājot par valsts prioritātēm.
  2. Politiskās partijas fokusējas uz priekšvēlēšanu kampaņām, nevis regulāru dialogu ar saviem vēlētājiem.
  3. Politiskās partijas veidojas kā mafiozas struktūras, kur jaunākie realizē Oligarhu rīkojumus tā vietā, lai diskutētu par labākiem risinājumiem valsts attīstībai
  4. Valsts tērē milzīgus līdzekļus politiskās elites uzturēšanai, tā vietā lai nodrošinātu sociālās garantijas vai attīstītu ekonomiku.

.

Risinājums, manuprāt, meklējams Menedžmenta teorijā. Viens no modernā menedžmenta tēviem Dr. E.M.Goldratt ir izvirzījis tēzi: “Pasaki kā tu mani mērīsi un es pateikšu kā es uzvedīšos“. Citiem vārdiem sakot – organizāciju vadītāji uzvedās atbilstoši mērījumiem pēc kuriem tie tiek mērīti. Jeb kā sak arī latviešu paruna – kā maksās’ tā strādās’. Un tas darbojas – daudzās valsts iestādēs ir redzams “pulkstens 5!” sindroms – ilgāk par oficiāli noteikto laiku darbā palikt nav vajadzīgs. Biznesa organizācijās darbiniekiem attalgojums tiek noteikts atbilstoši uzņēmuma mērķiem – no apgrozījuma, peļņas, kvalitātes, darba ātruma utml. Varbūt arī valsts darbiniekiem vajadzētu atalgojumu noteikt atbilstoši valsts mērķiem – jo labāk realizējas valsts mērķi, jo lielāki personīgie ienākumi.

.

Ar šādu tēzi ir izstrādāts vienkāršs likumprojekts “Par atbildību”, kas paredz, ka:

  1. Visu valsts darbinieku (ieskaitot valsts uzņēmumu un aģentūru) atalgojums ir piesiets vidējam IKP uz vienu iedzīvotāju mēnesī, jeb vidējo ienākumu uz valsts iedzīvotāju mēnesī;
  2. Maksimālais bruto ienākumu noteikts10 (desmit) reizes lielāks nekā vidējasi IKP uz iedzīvotāju mēnesī (vidējais IKP uz iedzīvotāju mēnesī 2010.gadā bija ~250 Ls)
  3. Ceļojumu un mobilo sakaru izmaksas valsts darbiniekiem jāsedz no saviem ienākumiem (lai samazinātos gan nelietderīgas komunikācijas, gan tūrisma braucieni pa valsts līdzekļiem).

.

Pilns likumprojekta teksts atrodam ŠEIT: Likums par atbildību_v0.1.pdf

.

Visiem idejas atbalstītājiem iespēja arī sniegt savu komentāru par katru no likuma pantiem ŠEIT.

.

Būšu arī pateicīgs par jebkuriem citiem komentāriem šās idejas sakarā.